– Vai man vajadzetu piezvanit jusu miesassargam? – Kosa vai nu nirgajas, vai piedavaja pilna nopietniba. "Bet es jums neiesaku izliet dveseli Aleksandram – vins nav musu cilveks."

Un bija viegli iedomaties, ka smaidosajam miesassargam tiks pargriezta rikle tikai tapec, ka vins bija parak daudz iemacijies. Ivans izvelejas labakos, un profesionala etika prasa turet muti, bet Sasa nav "vinu cilveks", tapec tiks izsvitrots, ja tads noskanojums radisies. Viniem, banditiem, ir par vienu liki vairak, par vienu mazak. Sasa mani aizveda uz treninu centru un sporta zali, gaidija gaitenos, kamer es trenejos. Mes gandriz nerunajam, bet man vins patika tiesi tapec, ka vins ari nesaja ierocus, bet palika cilveks. Un es izvelejos sev darbu, lai aizsargatu cilvekus. Varbut ari vins kadu nogalinaja, bet ne mirkla iegribas, bet gan klienta aizsardzibas nolukos… Vai ari es vienkarsi gribeju saskatit gaiso tajos, kuros tas vismaz potenciali varetu but?

"Nav jazvana," es saviebos. – Bet piezvani un pasaki, ka vinam mainas darba laiks. Tagad pierakstisos uz kursiem spanu, italu, francu, vjetnamiesu… kas vel ir? Es pierakstisos uz visu, lai varetu biezak izklut no sejienes. Un tad varbut es varu savest kopa… atvilkt elpu. Un tad es izskirsos. Es apprecesos ar Sasu un meginasu beigt milet Vanu.

Kosa piegaja pie durvim un atvera tas, beidzot pazinojot:

– Padomi un milestiba jums. Tikai nestastiet Ivanam Aleksejevicam par saviem planiem attieciba uz Sasu. Citadi sakamvards melo – ne jau viss pirms kazam sadzis.

Kosa drosi vien jokoja. Bet es vairs nesapratu, kur ir humors.

Man joprojam vajadzeja runat ar savu viru. Es nobriedu tikai nakamaja diena un izmantoju bridi, kad vins bija viens biroja. Vina klusi ienaca un apsedas preti. Vina gaidija skatienu, pirms nolema sakt:

– Vana, man tikai jacer, ka tas viss kadreiz beigsies.

Acimredzot vins bija aiznemts ar daziem dokumentiem, tapec sarauca pieri. Un vins runaja domigi, neinteresejoties par sarunu:

– Mana skaista meitene, beidz izdomat problemas no zila gaisa. Un tad viss bus labi.

Tiesi ta, ka domaju – vienkarsi skaista lelle. Milota, aizsargata, bet tikai lelle – tadam nevajadzetu “izgudrot problemas”. Es uzstaju uz savu nostaju, jo vins vispar neredzeja iemeslu manai spriedzei:

– Bus?

Tomer vins nolika papirus mala un diezgan asi atbildeja:

– Pietiek, Liza! – Vana paliecas uz prieksu, ar skatienu ietriekdama mani kresla. – Vai jus zinat, kapec jus tagad esat seit? Apprecejos ar skaistu modeli un, godigi sakot, neko nopietnu no sis laulibas negaidiju! Bet ir pagajusi cetri gadi, un katru dienu es priecajos, ka satiku tevi – labako. Nebiju domajusi, ka sievietes var but tik gudras! “Man loti patika, ka vins viena fraze apvienoja nievajosos “sievietes” un komplimentu. – Ne reizi – vai tu mani dzirdi, ne reizi! – Es nenozeloju, ka apprecejos ar tevi! Tapec neliec man tagad zelot!

– Tatad man jaturpina kluset, ka jau cetrus gadus? – Es nebaidijos no vina reakcijas uz sadu jautajumu, jo ne reizi vina agresija nebija versta pret mani.

– Kapec kluset? – Vana nesadusmojas, bet panema uz galda citu mapi un atvera to, lasot. – Runa, bet neklusti par kuci. Un no labas dzives cilveki klust par riekstiem musu acu prieksa. Dariet kaut ko, ir pedejais laiks, un tagad paveras iespejas. Tapec priecajies, Lisa, priecajies! Un ne kucem.

Es labi dzirdeju vina viedokli. No sodienas atsaksu lietot kontracepcijas tabletes. Un es vairs neredzeju jegu runat. Varbut es tiesam saku izdomat grutibas “no labas dzives”? Galu gala cilvekam ir vajadzigas grutibas – tapec izslapusas smadzenes tas izdoma.

Bet, pirms man bija laiks doties prom, Vana pie durvim man uzsauca:

– Liza, ejam atvalinajuma? Uz Alpiem!

"Ar prieku," es patiesi iesaucos, jo man patika pavadit laiku ar vinu vienatne un neierasta vide, un tas notika arkartigi reti vina aiznemtibas del.

Bet Ivans saravas un gandriz atvainojoties piebilda:

–Nakammenes, dargais. Es izklajos un pacelsos. Kamer dodaties uz kursiem… Starp citu, iedodiet Kosam sarakstu, vins meginas izveidot savienojumu ar ieksejam kameram. Nav ta, ka es neuzticos tavam vasaras raibumainajam miesassargam, bet Dievs sarga rupigos.

Vins Sasu neuztvera nopietni, nopirka man ka tirskirnes kucenu vai firmas rokassomu, lai tikai pasmaiditu, bet ar to visas miesassargu funkcijas beidzas.

– Savienot ar apmacibu centra kameram? – Es nespeju noticet. – Vai tavai paranojai ir pamats, Vana?

– Paranojai vienmer ir iemesli.

Un es jutos smiekligi:

– Vai jusu kakis ari piesledzas kameram? Man likas, ka vins tikai zina, ka salauzt zoklus!

Ivans paskatijas uz mani ar patiesu izbrinu, atkal aizmirsdams par papira lapu rokas.

– Runajot par? Kosa absolveja programmesanas institutu – ieleju taja tik daudz naudas, lai svarigakos darbus varetu deleget uzticamam cilvekam, nevis vienmer meklet specialistus.

– Kosa? Instituts?! – iesmejos arvien skalak. – Es nezinaju, ka pastav zoklu lausanas instituti.

Patiesiba mana jautriba slepa histeriju, kas atkal sakas. Es paliku bez izglitibas, un nauda tika ieguldita kaut kados sesos banditos ka vertspapiros. Mans izbrins izraisija Vanju tikai apjukumu:

– Kapec tu esi parsteigts, mana skaistule? Kam es tad nodosu visu so nozari – saviem bezsmadzenu edajiem? Vinu zarnas ir parak planas, lai nosedetu mana ada pat menesi, nesabojajot sevi. Bet pasaule mainas, tagad ar rupju speku tiek atrisinats daudz mazak problemu neka ar smadzenem. Ir skaidrs, ka jums ir ieprieks jasagatavo maina… ar tadu un tadu dzivi, ”vins nosmineja, bez prata pamajot ar galvu uz kadu mapi.