Mana atbilde vinu saniknoja. Maksims pieleca kajas, un ari es piecelos kajas, nolemdama, ka labak doties prom. Re, vina iekrita provokacijas un tomer izraisija skandalu. Bet es nevareju aizbegt – vins satvera mani aiz elkona un pagrieza pret sevi. Vins vinu ievilka un meginaja satvert aiz vidukla. Man no riebuma uznaca zosada. Neko tadu nebiju piedzivojusi cetrus gadus! Pedejo reizi mani taustija tajos eskorta banketos, un tad es to iztureju, jo biju neaizsargats. Bet es aizmirsu, ka izturet, un aizmirsu, ka justies vienatne visa pasaule. Un ta vina neapdomigi iesita vinam pa seju.

Neizradijas parak daudz – ar savu uzliesmojumu negaiditi liku vinam pasmieties. Maksims mani nelaida vala, bet ari nevilka sev klat.

– Kapec tas ir tik skaidrs, Lizaveta? Es gribetu velreiz par to padomat. Vai ari starp kajam niez tikai tad, kad redzat savu lengano vederu? Paradiet man, ka izskatas jauns kermenis?

– Atlaid!

Vins necentas mani noskupstit vai kaut ko tamlidzigu, vins tikai mani kircinaja. Es vina nesaskatiju kaislibu, es vinam pat nepatiku – ta bija tira provokacija vai parbaudijums. Maksims gribeja mani kaitinat ar izsmieklu, bet es netaisijos vinam paskaidrot, ka bez vina teva man nebija un nekad nebus milako, ka man ir vienalga, kadi vinam ir vedera muskuli. Ja, es seit redzu divdesmit uzpumpetus tevinus – katrs drosmigaks par otru, bet neviens no Ivana puisiem mani neizraisa pat mazako velmi. Sim idiotam nevajag atbildes, bet gan manu aizkaitinajumu. Un vel vairak iespejams, ka vins atkal parbauda sava teva milestibu – ko vins daris, ja es tagad skries sudzeties? Vai tu nepirksi jaunu masinu? Un tad vares gausties bez iemesla: bagatais tetis pameta savu delu liktena zelastiba. Tadiem vajajiem noteikti ir vajadzigs pamats gausties.

– Laid vala, necilveks! Tu mani padari slimu!

Vins tika izmests no manis tik peksni, ka es kliedzu. Maksims lidoja pret sienu, bet nekrita. Gandriz uzreiz vins iztaisnojas un pasmineja:

– Ja, tas ir joks, Kosa! Es vinai neko neizdariju.

Kosa palika bezgala mierigs:

– Humors. Saprast. Par tadiem jokiem, Maksim Ivanovic, man lugs tris vietas salauzt zokli. Tad vini maksas par arstesanu. Bet es zinu, ka saluzt ta, lai tas butu atgadinajums uz visu atlikuso muzu.

Maksims nobaleja – vins baidijas no Kosas vairak neka no manis. Es varetu izmest draudus, kas neko nemaksa, bet Kosa Ivana zina ka neviens cits. Ja vins ta saka, tad ar gandriz absolutu varbutibu tas notiks. Es steidzos doties prom, bet tomer apstajos eja un klusi jautaju:

– Kosa, nevajag Vanu apgrutinat ar tadam mulkibam. Mes vienkarsi sastridejamies, un Maksims man nedeva nekadus divdomigus majienus.

Vinai izdevas nokert izlutinata idiota pateicigo skatienu un devas prom. Maksims man bija pretigs, bet vins ari dzirdeja Kosas vardus – tas vairs neatkartosies. Un nekada gadijuma es nevelos, lai Ivans manis del kroplu pats savu delu. Kosa mums abiem sniedza atbildi uz neuzdoto jautajumu, kas butu noticis, ja es butu aizbegusi ar sudzibam. Tomer ne velti Maksims tik loti velas sanemt apstiprinajumu par teva milestibu, jo patiesiba vina milestiba ir loti relativa. Ivans ir spejigs aizskart jebkuru… nu, iznemot to, ka mums ar Kosu ir pilniga imunitate. Bet tikai tapec, ka mes abi nekad nedevam iemeslu mums parmest.

Atri aizmirsu par parpratumu, iesaistisanos inovacijas. Pat iesana uz sporta zali man skita ka piedzivojums. Protams, mes ar Vanu izgajam sabiedriba – uz izstadem, teatri, pienemsanam. Bet tur viss ir nepareizi, pretenciozitates ir vairak neka cilveku zem ta. Bet zale tas bija savadak, un tapec aizraujosi, lai gan man apkart bija visas tas pasas sejas ka majas. Instruktors baidijas pieiet man klat zem puisu garajiem skatieniem. Viniem es biju radijums bez dzimuma, tacu tas bija tikai mierigak. Un man patika, ka parspileti muskuli vakara stiepas, it ka caur sim sapem tajos paradijas speks. No nakamas nedelas saksu iet uz kursiem, lidz tam laikam Ivans bus izvelejies miesassargu, kuram var uzticet manu dzivibu.

Dzives merku un virzienu maina bija tik iedvesmojosa, ka pec vakarinam es atkal saku dziedat Ivanam, atsakot musu veco tradiciju.

Pec nedelas es kritu bezceriga eiforija, it ka es gadiem ilgi butu gaidijis atbrivosanu cietuma, un tagad gimenes laimei vairs nebija skerslu. Man patika ari mans miesassargs – smaidigais Sasa, kurs ar vardu vien izcelas no galvenas bandas. Dizains man bija gruts, bet es izbaudiju katru nodarbibu un braucienu. Tiesi eiforija pastiprinaja sapes no sitiena tiktal, ka es lavos histerijai – precizak sakot, otrajai histerijai visa mana lauliba.

Es dzirdeju, ka Vana ir atgriezusies majas, un nolemu ar vinu parunat par bernu. Vins nekad neiebilda, bet tomer labak ir velreiz parliecinaties, ka vinam tas vismaz nav pret. Es panemu no virtuves tejas paplati un devos uz biroju – man kopuma patika si majiga privatuma vieta. Bet, ieejot ieksa, sapratu, ka mans virs nav viens. Vina prieksa sedeja virietis, kuru es jau pazinu no ratsnama, un Kosa staveja pie loga. Es nedomaju iejaukties biznesa sarunas, tapec atri atkapos. Tomer man nebija laika doties prom, kad dzirdeju Ivana vardus, kurs nepamanija manu izskatu:

– Kapec jus, Sergej Sidorovic, uzreiz nenoradijat par savu problemu? Neuztraucieties, vini atdos jusu paradus un ari piemaksas jums par moralo kaitejumu. Kosa, vai tam nelagam ir gimene? Uzziniet visu. Gudri cilveki parasti doma bez lodamuriem dupsa.

Kosa neatbildeja, gaidot, kad es aiziesu. Un man saka tricet rokas, un kaut ka man izdevas nenolaist paplati. Tacu Vanas uzmanibu piesaistija kruzes zvanisana.

– Liza, tu esi seit?

– Es… es gribeju… teju… Labdien, Sergej Sidorovic…