Un nakti, caur miegu, balsis bija dzirdamas pasa apzinas mala. Vini cuksteja kaut ko nesaprotamu, zvanija, solija. Sapna Mariuss domaja, ka no rita vinam vajadzetu pastastit savam mentoram, pajautat, kadi divaini sapni vinam bija, kas vinam zvanija un vai sis zvans ir bistams. Bet no rita es aizmirsu.

Pirms rituala vadisanas uzticesanas skolenam,

Izpildi drosibas testu!

Mariuss pilniba neaizmirsa savam tevam doto solijumu, bet ielika to sava atminu vistalakaja plaukta. Nu tiesam, kur vinam tagad meklet ligavu – meza? Senajos Torna kazematos, kas titi muziga tumsa? Vai kapsetas, kur saimnieks vinu saka vest, lai vins iemacitos saost sabruksanas un puteklu izpludes un stradat ar tam? Cik vinam gadu, vinam bus laiks! Savu solijumu lausana, protams, nav pareizi un ir pilnigi apkaunojosa, bet varbut tevs sapratis un vins pats vinu atbrivos no mirkla karstuma dota varda. Un vienalga, lidz razas svetkiem vel ir sesi menesi, nekad nevar zinat, kas var notikt. Kapec uztraukties jau ieprieks? Turklat pavisam driz – viena no astonam Gada Rata asim, diena un nakts, kad tiek veikti loti ipasi rituali un rituali. Jau tris gadus Mariuss bija iepazinies ar nekromantu, budams students, bet lidz sim vins bija uznemts sajos ritualos tikai ar nesapratiga berna tiesibam: «apstajieties, paskatieties, neaiztieciet neko, kur es jums saku, atkartojiet. pec manis.» Un soreiz meistars solija laut vairak. Vins teica, ka skolenam bus nepieciesama palidziba loti svariga un ipasa jautajuma. Ka ar ligavam seit?

Ilgi gaiditas dienas prieksvakara meistars Turvons paveleja studentam izardit gridu visa torni, sakot no pagrabiem lidz pat apsardzes zonai uz jumta, un neaizmirst ar akmeniem klato laukumu starp stalliem un darzenu darzs.

– Kapec tur? – Mariuss brinijas.

«Kad esat pabeidzis, atrodiet atbildi traktata «Par ikgadeja ritena ritualiem,» atbildeja meistars un, neko vairak nesakot, vinu kaut kur nogadaja portals. Un Mariuss, nopusoties un iekares pilni lukodamies bibliotekas loga, riksoja uz aku.

Vins labpratak butu sacis ar traktatu, nevis ar augstdzimusa cilveka nicinatu skrubera darbu, bet meistars teica – skolnieks darija, un nekas cits. Un esiet atraks, preteja gadijuma lasisanai neatliks laika!

Nesa udeni, izspieda lupatas, no melniem akmeniem berza netirumus – to netirumu nebija daudz, bet tik un ta bija biezi jamazga, meistars loti cienija tiribu. Un, kamer manas rokas bija aiznemtas un galva bija briva, es atcerejos tiesi so ritualu traktatu. Galu gala Mariuss to izlasija, ka gan vins to neizlasija! Bet es varu zveret ar jebko, ka tur nebija neka par to, ka dazi rituali noteikti javeic zem klajas debess. Velams – ja, un turpat ir pavasarigie, kopa ar vasarigajiem. Bet pareizi uzzimetie ritualie apli ir svarigaki par griestiem virs galvas vai debesim, un pagraba tiek zimeti apli, zimes ielodetas akmeni ar nepieciesamajiem metaliem un piesucinatas ar speku. Kur pret tiem ir nelidzena akmens platforma, kas bus jakraso ar kritu? Ne, vins, iespejams, vienkarsi kaut ko neatceras vai saprata kaut ko nepareizi. Tapec es steidzos nomazgaties un iebazt degunu gramata.

Bet man nekad neizdevas tikt lidz gramatai. Vins puleja nelidzenos akmenus lidz spidumam, noverteja peksni uzradusos asu luzumu rakstu un stiklveida melnuma dzilumu un brinijas, kapec vins ieprieks nebija pamanijis, cik gruti seit ir akmens? Kapec skiet, ka kaut kur kaut ko tadu jau esmu redzejis? Un tad paradijas meistars. Neapmierinats – Mariuss jau bija loti labi uzminejis savu noskanojumu aiz vina skietami bezkaisligas sejas izteiksmes. Iemeta:

– Pasteidzies. Sakam saulrieta.

Un vel ir atlicis laiks lidz saulrietam, lai noskalotos un pargerbtos tiras drebes. Un kapec ar saulrietu? Galu gala, Axis rituali sakas ritausma un beidzas pusnakti!

– Ar ko mes sakam, skolotaj? – vins jautaja, nespedams izturet.

– Steidzami pasutit.

– Tiesi tagad?! Vai…

Meistars saprata nepateikto un paskaidroja:

– Ne, neviena no tam, kas ir raditas tikai Axis. Un labak to nenemt, bet dazreiz ir vieglak iekaset triskarsu cenu un galu gala vienoties, neka paskaidrot klientam, kapec ne. – Mariuss ar visu savu izskatu izlikas arkartigi zinkarigs, un meistars piekapas: «Vitor del Bornio, vai jus zinat so?» Vins velas steidzami, absoluti nekavejoties dabut savai meitai ipasu miesassargu.

– Par ko?! – Mariuss brinijas. – Virita deglija Bornio ir klusa, mieriga, labi audzinata meitene, pasaule drizak apgriezisies kajam gaisa, neka vina iekulsies nepatiksanas.

Virita patiesam bija klusa, mieriga un labi izturejusies. Un ari garlaicigi. Tik garlaicigi, ka, neskatoties uz acimredzamo skaistumu un milo smaidu, jau tresaja sazinas minute gribejas aizbegt jebkur, ja vien tas bija talu. Vina ari ir miesassargs?!

«Tatad pasaule ir apgriezusies kajam gaisa,» meistars Turvons paraustija plecus un uzmeta isu skatienu saulei, kas bija gandriz pazudusi aiz gadsimtiem veco ozolu vainagiem. – Pietiek runat. Skrienam.

Mikla ar nosaukumu «Viritas miesassargs» Mariusu tik loti nodarbinaja, ka vins aizmirsa pat domat par traktatu. Un cik tas ir svarigi, ja vinam tagad nebija laika, vins to izlasis rit. Vai parit. Galu gala, ja tas butu kritisks, mentors to nekavejoties paskaidrotu.

Un tikai tad, kad lidz ar pedejo saulrieta staru kopa ar meistaru Turvonu uzkapu uz perfekti apalas platformas, kas spideja nakts melna uguni, es atcerejos citu mentora teikto vardu: «ipass miesassargs». Un ka atslega sledzene, mana atmina noklikskinaja: «Nakts spogulis». Rituala aplis, kas neprasa papildu zimes un pastiprinatajus, piemeram, uguni, asinis vai upurus. Taja darbojas tikai forma, izmers un materials – pasakaini dargs un rets, ipasi piegriezts elliskigs stikls. To izmanto, lai mekletu un izsauktu dveseles, kas var ilgi uzkaveties pasaule, un ievietotu tas piemerota kermeni. Un, ja nepieciesams, izveidot so kermeni.

Augstaka nekromantija. Tik augstu, ka pat starp meistariem butu labi, ja viens no simts to uznemtos.

Kas tas ir, ko Vitors del Bornio pasutija savai meitai?!

«Tu busi speka dirigents,» mentors teica Mariusam. «Taja pasa laika jus aplukosit ritualu, ar kuru labak neiesaistities vel simts gadus.»

«Jus redzesiet»! Cik daudz speka dirigents redzes, ja vina uzdevums ir atbalstit rituala vaditaju ar savu magiju un vinu nenoversis nekas cits? Galu gala visas interesantakas lietas seit nenotiek. Meistars Turvons staveja apla centra un iegrima transa, un Mariuss speja tikai stavet nave klusuma, stingri uz apla un leknas zales robezas, un raudzities uz lieso figuru, kas tik tikko bija redzama sabiezetaja tumsa. nekustigs un burtiski bez dveseles. Meistara nekromanta dvesele, spogula atspogulota un ta tumsaja spozuma aizklidusi aiz Robezas, mekledama, ko velejas. Mariuss veletos redzet, ka notiek si meklesana! Ja, vismaz tikai tapec, lai redzetu, kas tur ir aiz robezas. Gramatas, kuras es lasiju, bija parak pretrunigas viena otrai, aprakstot Edge un celojumus uz turieni. Varetu domat, ka vinu autori organizeja melu konkursu nevis intereses pec, bet, vismaz, par karalisko atlidzibu. Un Turvons uz visiem studenta jautajumiem atbildeja ar vienu atbildi: «Jus redzesiet pasi, ka pienaks laiks, bet pagaidam jums ir par agru, es nemacu.»