Mariuss neapmierinati nomurminaja, bet paklanijas, atzistot teva gribu, un ar to strids beidzas. Un pec stundas, savacis nepieciesamas lietas, apskavis mati un masas un pienemis teva svetibu, lai ari negribigi, del Marre dzimtas mantinieks saznaudza dure sava toposa mentora davato portala amuletu un pazuda no pils. vina senci, it ka tas nekad nebutu noticis. Un senaja torni rezerveta Briezu balka vidu, taja pasa, kuru cilveki zinaja ka nekromanta Turvona majvietu, paradijas skolnieks.

Pavisam netalu no galvaspilsetas atrodas sens aizsargajamais mezs Oleniy Log – to var sasniegt ar kajam pus dienas laika, un jatnieks var atri aupot. Bet gan kajam, gan zirga mugura ap to devas desmitais marsruts, tirdzniecibas celi tika apieti, lai gan karavanas garaja cela zaudeja dazas papildu dienas, un pat malumednieki baidijas tur doties, lai gan visi zinaja, ka karaliskie mezsargi ir nesargajot so mezu.

Ikviens zinaja, ka Briezu balki, aiz vejlauzem un purviem, starp senajiem ozolu un lazdu briksniem paslepies Altaris un Tornis. Ikviens zinaja, ka vinus pamanit pat no attaluma nav labi, un pat tiksanas ar ipasniekiem bija pilnigi postosa lieta. Bet neviens nevareja precizi noradit, kurs cels jus tur vedis; Nu, ka jus to nejausi uzskatat? Labak vispar nespert kaju meza.

Uz altara vini runaja visadas garas pasakas. Kam tas pieder, kadu speku prieksa vini tur paklanijas, kadus upurus nesa? Neviens precizi nezinaja, pat vecajas hronikas tas nebija minets. Veidojiet stastus, kadus velaties, vienu briesmigaku par otru, jus joprojam nevarat to parbaudit!

Tornis ir cita lieta. Cilveki nezinaja, cik tas ir vecs un kas taja dzivoja pirms tam, tacu gandriz divsimt gadus tas kalpoja par majokli nekromantam burvjam. Meistars Turvons, gars un tievs, it ka nokaltis, ar caururbjosu acu skatienu, kas melns ka elles darva, un tiem pasiem melnajiem matiem, kas sasieti zirgaste pakausi, divsimt gadu laika nemaz nav mainijies. Respektivi, varbut ir palielinajusas dazas kruncinas un sirmie matini, bet kurs gan pamanis tadu sikumu? Vel svarigak ir tas, ka vecvecvectevi vinu aprakstija ta, ka vinu redz mazmazberni.

Lai ari nekromanti izcelas ar savu nejauko raksturu, ipasas bailes meistars Turvons apkartejo ciemu un ne tik talas galvaspilsetas – un lidz ar to ari visas karalvalsts – iedzivotajos nav radijis jau ilgaku laiku. Starp burvjiem jus neatradisit pukainus zakus, vini visi ir vilki; Nu, elles suns ir attarpojis celu starp vilkiem, ko tad tagad? Nepieskarieties bez vajadzibas, un vins jums neaiztiks; un, kad rodas vajadziba, nesteidzies ka traks uz Torni, dauzidamies pa durvim un kliedzot zem logiem, atstaj zimi uz staba pie nokaltusa ozola mala, un burvis pats tevi atradis. Turklat meistars Turvons neuzcela kapsetas, neizsauca launos garus, dodot prieksroku miruso vai noslepkavoto iztaujasanai vinu dzivo radinieku vai krona laba. Un tas, ko vins dara sava torni, ir vina bizness, kura labak nevienam neiejaukties. Un vini neiegaja, un pat lielakoties ne aiz bailem, bet tapec, ka jebkuram pratigam cilvekam ir skaidrs, ka tur, kur nekromants buras, labak nejaukties. Citadi ka lielvalsts aizliedz nejausi apburs!

Ta mes dzivojam.

Neviens nezinaja, ka meistaram ir skolnieks. Augstdzimusais Sieur Gont del Marre nesteidzas visiem pastastit, kur mantinieks pazudis. «Pie zinosa mentora apgust jaunietim nepieciesamas zinasanas» un punkts. Tie, kurus intereseja detalas, atbildes vieta sanema domigas pardomas par to, ka dienests pierobezas garnizonos, ipasi dienvidos, cilvekus par tadiem idiotiem nepadarija. Un ta izradijas, ka Sieur Gont, skiet, nemelo, bet vins drosi slepa sava dela atrasanas vietu no visiem.

Un meistars, protams, nepanema lidzi pamezu, kad devas veikt tumso magiju uz sava nakama klienta majam. Magija nav saistita ar dobju ravesanu un lausanu trenetajiem. Bet pat nekompetentiem cilvekiem nepatik darza gultas; bet labak ir sajaukt nezales ar kapostiem, nevis izsaukt dveseli, kas ir mieriga laba pecnaves dzive, bet peksni izcelt launu liki.

Mariuss neuzdrosinajas kurnet, lai gan katru reizi, kad vina mentors devas uz darbu, vinam bija gruti apspiest velmi lugt, lai vins nak lidzi. Un meistars Turvons, ziniet, atstaja skolenam netirakus un lielakus uzdevumus uz prombutnes laiku, lai vins nesedetu dika, neciestu no mulkibam un neiekaptu vietas, kur vinam vajadzetu. t kapt bez uzraudzibas.

Ta Mariuss sedeja melna torni meza vidu ka apburta princese no pasakas. Vins koslaja par neatrisinamo magijas zinatni, izjauca senas gramatas, iegaumeja ritualus. Ikdienas majsaimniecibas darbi – uzkopsana, darzs ar garsaugiem un stallis ar vienigo iemitnieku melno elles zirgu Garo. Tu nekad nezini, kurs mantinieks tu esi. Pilis var lielities ar savu augsto dzimsanu, bet burvja torni, kamer esi students, tu neesi neviens un nav ka tevi piezvanit. Turklat pareizas kartibas uzturesana majas, un magiski augi, un vel jo vairak, stalla iemitnieks ir ta pati apmacibas sastavdala. Ir jasaprot, ko ar to visu darit un kapec ir ta un ne savadak.

Sakuma bija gruti. Bet rudens lija ar blavam lietusgazem, ziema plosijas ar sniega vetram, agras bailigas pavasara sniegpulkstenites uzziedeja – un no veca Mariusa, kurs loti gribeja macities, bet meistara paskaidrojumos labi saprata, ja viens vards desmit, palika tikai nosaukums. Tagad vins vareja atskirt vienu garsaugu no otra pec smarzas un taustes, pat zaveta un biezeni. Atklaju, ka kartiga gridas mazgasana, pirms uz tas uzzimet piesauksanas apli, lieliski noskano ritualam. Un trakais radijums Garo glastija, pienemdams cienastu, lava vinam izkemmet krepes un noglaudit savu briesmigo seju un necentas nokost pirkstus lidz pat pleciem. Un meistars mereneja savu sarkasmu, izsakot piezimes par dazu augstdzimuso blokgalvju apsaubamo intelektu.